JaunumiObjektu datu bāzeViesu grāmataPreseNoderīgās saitesLikumi/Normatīvie aktiСiti NI industrijas profesionali
IZGLITĪBA
AUTORIZĀCIJA



NĪMA MAC uzsāk piecu dienu 2014. g.rudens/ziemas mācību sesiju specialitatē "NEKUSTA ĪPAŠUMA SPECIĀLISTS .
(Interesentus lūdzam aizpildīt, iun nosūtīt pa e- pastu nima1sv@yahoo.com "Pieteikuma anketu". Vairāk skat. nodaļu NĪMA MAC. Mēs ar jums noteikti sazināsimies..
Pieteikuma anketa

NĪ TIRDZNIECĪBAS SPECIALISTS
LIKUMI/NORMATĪVIE AKTI
16.08.2017
MK noteikumu Nr.808 grozījumi
Par Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumos Nr.808 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem”” (turpmāk – MK noteikumu projekts).

Informējam, ka MK noteikumu projekts ir izstrādāts pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, ņemot vērā Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības (NĪSA) un Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) priekšlikumu noteikt kārtību, kā biedrībām, kas veic dzīvojamo māju pārvaldīšanu (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma izpratnē), uzskaitīt dzīvokļu īpašnieku veiktos maksājumus par nākotnē veicamajiem mājas remontiem.
MK noteikumu projekts ir izsludināts Valsts sekretāru 2017.gada 17.jūlija sanāksmē, VSS-742 (prot. Nr.27 8. §) un ar to var iepazīties Ministru kabineta mājas lapā - skat. http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40432097 Uz ;so dienu esošo neskairību LR normatīvajos aktos izmanto negodprātīgie pārvaldnieki un 2017.g. bija izbeigts kriminālprocess Nr.12030001515 pret DzĪB "Pleskodāle", jo nedz policisti, nedz prokurori uz šo dienu īsti neizprot - kam un kāda nauda pieder (skat. NĪSA/NĪLA rakstu "Kam pieder nauda..." žurnālos "Bilance" 2015.g.Nr.10 un 2016.g. Nr.18(390))-lat/prese/.

14.07.2017
Likumprojekts "Par dzīvojamo telpu īri" - turpinājums

Raitis Kalniņš, Svetlana Sokolova*

14.07.2017.
Tūrpinājums, sākums – skat.
http://www.pietiek.com/raksti/atklata_vestule__atzinums_par_likumprojektu_dzivojamo_telpu_ires_likums_un_pieteikums_lidzdalibai_likumprojekta_pilnveidosanai

Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība” (turpmāk - NĪSA) un “NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība” (turpmāk – NĪLA) aicināja savu viedokli par likumprojektu izteikt Finanšu ministriju, Latvijas Republikas Tiesībsargu (turpmāk - Tiesībsargs), Valsts kontroli un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (turpmāk - KNAB). Uz doto brīdi ir saņemtas atbildes no Tiesībsarga un KNAB, kā arī no likumprojekta izstrādes iniciātores – EM.

1. Tiesībsarga pilnvarojumā atbildi sniedza Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja I.Rezevskas kundze, kura informēja, ka Tiesībsargs Ekonomikas ministrijas noteiktajā termiņā sniegs savus iebildumus un priekšlikumus par Likumprojektu.

Attiecībā uz NĪSA UN NĪLA Tiesībsargam adresēto aicinājumu izvērtēt iespējamu īrnieku cilvēktiesību aizskārumu Likumprojekta 10.pantā, kas paredz īrnieka tiesības netraucēti lietot dzīvojamo telpu, īres līguma noteikumu ietvarā, Rezevskas kundze sniedza sekojošu informāciju:

[1] Likumprojekta 10.pants ir jātulko kontekstā ar tā 11.pantu un persona, kura saskaņā ar šā panta pirmo daļu tiks iemitināta īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, būs atzīstama par īrnieka ģimenes locekli. Šobrīd spēkā esošajā likumā “Par dzīvojamo telpu īri” ģimenes locekļiem kopā ar īrnieku ir solidāra atbildība par īres līguma saistībām, kas jaunā Likumprojekta ietvaros vairs netiks paredzēta.

[2] Attiecībā par Likumprojekta 11.pantu, tiesībsargs, sniedzot iebildumus un priekšlikumus Ekonomikas ministrijai, norādīs, ka Likumprojektā tiek sašaurināts ģimenes locekļu uzskaitījums, paredzot, ka ģimenes locekļu statuss ir laulātajam, nepilngadīgajiem bērniem, kā arī darbnespējīgajiem vecākiem. Tiesībsarga ieskatā, sociāli mazāk aizsargātās personas ir arī īrnieka darbnespējīgie brāļi, darbnespējīgās māsas un īrnieka darbnespējīgie pilngadīgie bērni. Darbspēju zaudējums ir darbspējīgā vecumā funkcionēšanas ierobežojuma rezultātā zaudētas vai ierobežotas vispārējās spējas strādāt1.

Pie šādiem apstākļiem Likumprojekta 11.pantā ir jāpaplašina ģimenes locekļu uzskaitījums, un jāparedz īrnieka tiesības iemitināt savā īrētajā dzīvojamā telpā laulāto, nepilngadīgos bērnus, darbnespējīgos vecākus, darbnespējīgos brāļus, darbnespējīgās māsas un īrnieka darbnespējīgos pilngadīgos bērnus, ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs. Neiekļaujot šādu personu kategoriju īrnieka ģimenes locekļu lokā, tiks būtiski ierobežotas personu ar invaliditāti tiesības, kuras veselības traucējumu dēļ ir darba nespējīgas.

[3] Tiesībsargs nevar piekrit NĪSA un NĪLA norādītajam, ka Likumprojekts liedz tiesības bērniem pēc pilngadības sasniegšanas turpināt dzīvot kopā ar vecākiem – dzīvojamās telpas īrniekiem. Savukārt pilngadīgas un darbspējīgas personas pašas ir pilntiesīgas līgumslēdzēja puses privāttiesiskā darījumā – dzīvojamo telpu īres līguma slēgšanā.

NĪSA/NĪLA piebilde. Uzskatām, ka Tiesībsargs neņēma vērā Likumprojekta 13. panta pirmās daļas prasības2, kas noteic personas tiesības dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā tikai tad, ja tā iemitināta dzīvojamā telpā atbilstoši Likumprojekta 11. pantā noteiktajā kārtībā, kas paredz tikai nepilngadīgo bērnu iemitināšanu, bet neparedz visu ģimenes locekļu iemitināšanu un viennozīmīgi negarantē tādiem ģimenes locekļiem, kā piemēram - īrnieka bērniem, kuri sasnieguši pilngadību un kādu laiku nebija iemitināti augstāk minētājā kārtībā, bet kuri vēl ir vecāku apgādībā, piemēram - studenti u.c., kuri turpina mācības mācību iestāžu dienas nodaļās, likumīgas tiesības dzīvot kopā ar saviem vecākiem, dzīvojamās telpas īrniekiem. NĪSA un NĪLA uzskata, ka dotajā ekonomiskajā situācijā, tas radīs un izsaukts papildus sociālo spriedzi valstī.

[4] Cita starp jāņem vērā, ka “Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam" atzīts, ka vienota jēdziena "ģimene" izpratnes trūkums dažādu nozaru speciālistu vidū apgrūtina vienotu normatīvo dokumentu piemērošanu un pakļaujas dažādai interpretācijai. Kā secināts pamatnostādnēs, Latvijas tiesību sistēmā ģimenes jēdziens, tā attiecināmība, skaidrojumi un interpretācija ir atkarīgi no tiesību nozares, kuras ietvaros šis jēdziens tiek piemērots3.

2. KNAB atbildi skat. pielikumā un NĪSA/NĪLA uzskata to par klasisku valsts iestādes ierēdņu atraksti, kas nesniedz atbildi pēc būtības.

Nožēlojam, ka KNAB savā darbības praksē vispār neizmanto KNAB likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktās iestādes kompetenci un funkcijas korupcijas novēršanā, kā arī 10.punkta4 noteikto KNAB kompetenci analizēt normatīvos aktus un likumprojektus, kā arī ierosināt to grozījumus, iesniegt priekšlikumus jaunu normatīvo aktu projektu izstrādāšanas procesā, jo tieši Likumprojekta izstrādāšanas procesā ir nepieciešama KNAB klātbūtne korupcijas augstākās pakāpes risku novēršanai.

3. EM atbilde sniedz informāciju par normatīviem aktiem, kas regulē sabiedrības līdzdalību Likumprojekta apspriešanā, kā arī par turpmāko Likumprojekta virzību regulējošiem normatīviem aktiem.

4. Nav saņemtas, bet ir gaidāmas Finanšu ministrijas un Valsts kontroles atbildes.

Aicinām plašu sabiedrību turpināt konstruktīvo diskusiju Likumprojekta izstrādes stadijā, kad vēl joprojām ir iespējams mainīt tā būtiskās sastāvdaļas.

* Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības valžu locekļi

1Invaliditātes likuma 1.panta otrā daļa.

2Likumprojekta 13. pants (1) Personai ir tiesības dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā tikai tad, ja tā iemitināta attiecīgajā dzīvojamā telpā šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā.

3“Ģimenes valsts politikas pamatnostādnēs 2011.-2017. gadam". Pieejams:http://www.lm.gov.lv/upload/berns_gimene/lmpamn_200111_gvp.pdf

4 Skat. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta (1) Birojs korupcijas novēršanā veic šādas funkcijas: (..) 10) analizē normatīvos aktus un normatīvo aktu projektus, kā arī ierosina izdarīt tajos grozījumus, iesniedz priekšlikumus jaunu normatīvo aktu projektu izstrādāšanai.

02.07.2017
Atklāta vēstule – atzinums par likumprojektu „Dzīvojamo telpu īres likums”
Salīdzinot Likumprojektu ar spēkā esoša likuma Par dzīvojamo telpu īri (turpmāk – Likums) redakciju, NĪSA un NĪLA rodas iespaids, ka Likumprojekta “vienkāršošanas” rezultātā “no vanniņas kopā ar netīro ūdeni tiek izliets arī bērns” - skat. vēstuli šeit: http://www.pietiek.com/raksti/atklata_vestule__atzinums_par_likumprojektu_dzivojamo_telpu_ires_likums_un_pieteikums_lidzdalibai_likumprojekta_pilnveidosanai
30.06.2017
Tiesībsargs kritizē Īres Likumprojektu

Attiecībā par Likumprojekta 11.pantu, tiesībsargs, sniedzot iebildumus un priekšlikumus Ekonomikas ministrijai, norādīs, ka Likumprojektā tiek sašaurināts ģimenes locekļu uzskaitījums, paredzot, ka ģimenes locekļu statuss ir laulātajam, nepilngadīgajiem bērniem, kā arī darbnespējīgajiem vecākiem. Tiesībsarga ieskatā, sociāli mazāk aizsargātās personas ir arī īrnieka darbnespējīgie brāļi, darbnespējīgās māsas un īrnieka darbnespējīgie pilngadīgie bērni. Darbspēju zaudējums ir darbspējīgā vecumā funkcionēšanas ierobežojuma rezultātā zaudētas vai ierobežotas vispārējās spējas strādāt1.

Pie šādiem apstākļiem Likumprojekta 11.pantā ir jāpaplašina ģimenes locekļu uzskaitījums, un jāparedz īrnieka tiesības iemitināt savā īrētajā dzīvojamā telpā laulāto, nepilngadīgos bērnus, darbnespējīgos vecākus, darbnespējīgos brāļus, darbnespējīgās māsas un īrnieka darbnespējīgos pilngadīgos bērnus, ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs. Neiekļaujot šādu personu kategoriju īrnieka ģimenes locekļu lokā, tiks būtiski ierobežotas personu ar invaliditāti tiesības, kuras veselības traucējumu dēļ ir darba nespējīgas.

1Invaliditātes likuma 1.panta otrā daļa. 

30.06.2017
Atklāta vēstule-Atzinums par Ekonomikas ministrijas likumprojektu Dzīvojamo telpu īres likums

Nr. 25_27/06/2017

2017.g. 27.jūnijs

Latvijas plašsaziņu informācijas līdzekļiem

Ekonomikas ministrija

Latvijas Valsts kontrolei

LR Finanšu ministrija

KNAB

LR Tiesībsargam


Atklāta vēstule-Atzinums

par Ekonomikas ministrijas likumprojektu Dzīvojamo telpu īres likums un aicinājums līdzdalībai likumprojekta 

pilnveidošanai


Pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) publiski izsludināto Paziņojumu par līdzdalības iespējām 

likumprojekta izstrādes procesā, ar kuru EM sabiedrības pārstāvjus rakstiski sniegt veidokli par likumprojektu 

Dzīvojamo telpu īres likums (turpmāk – Likumprojekts) līdz š.g.3.jūlijam, biedrības “NĪSA, Nekustamā īpašuma 

speciālistu apvienība” (turpmāk - NĪSA) un “NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienība” (tupmāk – NĪLA) 

pieteic savu līdzdalību un aicina to darīt arī sabiedrību, ar mērķi Likumprojektu pilnveidot.

EM aicina rakstisku viedokli un pieteikumu līdzdalībai sūtīt EM atbildīgai personai Mārtiņam Auderam. Ņemot vērā

 NĪSA un NĪLA un Audera kunga būtiskas domstarpības pārvaldīšanas jomā spēkā esošo normatīvo aktu 

piemērošanā, sakarā ar EM privātā biznesa interešu atklāto lobbēšanu, Atzinums ir adresēts nevis Audera kungam

, kam iespējami ir subjektīvi negatīva attieksme NĪSA un NĪLA pārstāvjiem, bet gan – Ekonomikas un Finanšu 

ministrijas (turpmāk – FM), Valsts kontroles un un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (turpmāk – KNAB),

 kā arī Tiesībsarga biroja augstākām amatpersonām, kā arī plašai sabiedrībai, kuru uzmanību pieveršam 

Likumprojekta izstrādes stādijā, kad vēl iespējams mainīt tā būtiskās sastāvdaļas.

Likumprojekta anotācijas (turpmāk – Anotācija) 7.punktā sniegts EM atzinums, citāts: “Lai arī 

likumprojekts tūlītējus un tiešus izdevumus pašvaldību budžetiem nerada, tomēr paredzētās izīrētāja tiesības prasīt 

atbilstošu īres maksu nākotnē var palielināt palīdzības saņemšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā reģistrēto personu 

skaitu.” Turklāt nav noteikti un nav saprotami patreizējie, Anotācijā minētās paredzētās nepieciešamās palīdzības, 

saņemšanas un sadalīšanas kritēriji un noteikumi. Tāpat nav saprotams, kurā brīdī un kurš organizēs Anotācijā 

tālāk minēto nepieciešamo diskusiju par izveidotās atbalsta sistēmas spēju sniegt palīdzību mājokļa jautājumos 

brīdī, kad tā ir nepieciešama, nevis kad tiek sagaidīta rinda palīdzības reģistrā.

Šajā sakarā lūdzam Finanšu ministriju informēt NĪSA un NĪLA – kādā veidā un no kāda valsts budžeta daļas

 resursiem varētu būt ieplānoti papildus finanšu līdzekļi minētās palīdzības saņemšanai situācijā, kad valsts nav 

 atrast resursus nepieciešamo izdevumu segšanai veselības un medicīnas nozarē.

Vēršam KNAB uzmanību un KNAB likuma 7.panta pirmās daļas, kas noteic iestādes kompetenci un funkcijas korupcijas novēršanā, 10.punkta1 pielietošanas nepieciešamību, jo tiešā KNAB kompetencē ir normatīvo 

aktu un likumprojektu analīze, kā arī grozījumu ierosonāšana, priekšlikumu iesniegšana jaunu normatīvo aktu 

projektu izstrādāšanas procesā, jo tieši Likumprojekta izstrādāšanas procesā ir nepieciešama KNAB klātbūtne korupcijas augstākās pakāpes risku novēršanai.

Vēršam Valsts kontroles un Tiesībsarga uzmanību uz iespējamām turpmākām problēmām valsts līdzekļu iespējamā nelietderīgā izšķērdēšanā, kā arī Likumprojekta subjektu – fizisko un juridisko personu2 iespējamo cilvēktiesību aizskārumu sakarā ar šo personu tiesību nenoteiktību Likumprojektā.

Likumprojekta mērķis ir mājokļa pieejamības veicināšana, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm3. Salīdzinot Likujmprojektu ar spēkā esoša likuma Par dzīvojamo telpu īri (turpmāk – Likums) redakciju, 

NĪSA un NĪLA rodas iespaids, ka Likumprojekta “vienkāršošanas” rezultātā “no vanniņas kopā ar netīro ūdeni tiek 

izliets arī bērns”, piemēram:

1) Likuma 2.pantā noteikta dzīvojamās telpas īres definīcija, kas ir atbilstoša Civillikumam (2112.pants), kā arī ir 

noteikts, ka dzīvojamās telpas lietošanas tiesības nodod personas, kurām ir tiesības rīkoties ar šo dzīvojamās telpas 

īpašumu - dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī pašvaldība. Savukārt Likumprojekta 4.panta 1.daļā noteikts, ka Izīrētājs ir persona, kas ir dzīvojamās telpas īpašnieks, izņemot šā likuma 29.pantā minēto gadījumu4

Tādējādi, no Likumprojekta tiek izslēgta tāda plaša izīrētāju kategorija, kā valdītājs, pie kuras pieskaitāms arī

 Nekustamā īpašuma izsoles ieguvējs līdz īpašuma tiesību nostiprināšanas Zemesgrāmatā. Kā rezultātā, jau 

Likumprojekta izstrādes stādijā rodas strīdīgā situācija par minētai no Likuma izslēgtai kategorijai piederošo 

personu tiesībam izīrēt valdījumā esošas dzīvojamās telpas.

2) Likuma 3.pantā noteikts, ka Par atsevišķu īres līguma priekšmetu nevar būt istabas daļa vai caurstaigājama 

istaba, kā arī palīgtelpas (virtuve, gaitenis, pieliekamā telpa u. c.). Savukārt Likujmprojekts noteic, ka Dzīvojamās 

telpas īres līguma priekšmets ir telpu grupa, kurai būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā 

piešķirta funkcija (lietošanas veids) - dzīvojamā telpa. Dzīvokļa, Likumprojekta izpratnē telpu grupas, istabas 

(telpas) daļas, caurstaigājamas istabas (telpas), pieliekamās telpas u.t.t. lietošanas veids ir dzīvojamās telpas un

 šajā gadījumā pastāv nenoteiktība – vai tie ir vai nav īres līguma priekšmeti.

3) Likuma 4. pants noteic, ka Par īrnieku vai apakšīrnieku var būt jebkura fiziskā persona, kas Latvijas Republikā 

dzīvo pastāvīgi vai ir saņēmusi uzturēšanās atļauju likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt Likumprojekta 4. panta 2. 

daļa apgalvo, ka Īrnieks ir jebkura fiziska persona. Tādējādi, atbilstoši Likumprojektam, ir pieļaujams, ka īres 

līgumu var slēgt arī ar personu, kura uzturās Latvijā pretlikumīgi.

4) Ir tikai viens mērķis, kas varētu izskaidrot faktu, ka no Likumprojekta 10.panta ir izslēgtas personas, kuras ir 

iekļautas spēkā esošajā Likuma 9.pantā, proti – tikai vienas Likumprojekta subjektu puses - Izīrētāju interešu 

lobbēšana, vienlaicīgi būtiski aizskarot otras Likujmprojekta subjektu puses – īrnieku cilvēku pamattiesības, kas 

noteiktas Satversmes 91. un 110.pantos. Līdz ar to lūdzam Tiesībsarga biroju izvērtēt iespējamos cilvēktiesību 

pārkāpumus Likumprojektā.

Atbilstoši Likumprojektam Īrniekam turpmāk nebūs tiesības bez izīrētāja rakstveida piekrišanas iemitināt

 dzīvojamās 

telpās pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, darbspējīgos vēcākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus 

un māsas. Piebilde Likumprojekta 9.panta 1.daļā par to, ka Bērni, kas iemitināti šajā daļā minētajā kārtībā,

 sasniedzot pilngadību, nezaudē ģimenes locekļa statusu, lietas būtību nemaina, jo Likumprojekts liedz tiesības

 bērniem, sasniedzot pilngadību, turpināt dzīvot kopā ar vecākiem – dzīvojamās telpas īrniekiem. Tāpat 

Likumprojekta 13.panta 1.daļa liedz īrniekam tiesības iemitināt, ne tikai, pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, bet arī darbspējīgus vecākus un brāļus un māsas5. NĪSA un NĪLA uzskata, minētie Likujmprojekta 

noteikumi ierobežo Satversmes 110.pantā noteiktās cilvēka pamattiesības uz valsts ģimenes, vēcāku un bērnu 

tiesību aizsardzību. Tādējādi netiek sasniegts arī Likumprojekta 1.pantā noteiktais mērķis - nodrošināt taisnīgu 

līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm6.

5) NĪSA un NĪLA uzskata par pārmērīgām Likumprojekta 8.pantā iekļautās prasības, kas noteic Īres līgumā iekļaujamās

minimālas ziņas un noteikumus, piemēram - 15. punktā iekļauto prasību Īres līgumā norādīt elektronisko pasta 

adresi, uz kuru zemesgrāmatu nodaļai nosūtīt paziņojumu par īres tiesību nostiprinājumu. Ņemot vērā, ka minētā 

prasība šajā gadījumā ir uzskatāma par obligātu, savukārt varbūtība, ka personas virs 60-70 gadiem lieto internetu, 

droši vien nesasniedz 50-60%, Likumprojekts mākslīgi apgrūtinā visu pušu attiecību sakārtošanu atbilstoši likumam.

6) Nav pārdomāti Likumprojekta 20.panta noteikumi, kas paredz Īrnieka beznosacījumu tiesības vienpusēji 

atkāpties no īres līguma, kas šajā gadījumā apdraud ne tikai īres, bet visu nekustamā īpašuma tirgu, kurā īres 

tirgus ir tā neatņemama sastāvdaļa, tajā skaitā apdraud Izīrētāja biznesa stabilitāti, drošību, jo fakts, ka vienai 

pusei ir likumīgas tiesības vienpusīgi un patvarīgi pārtraukt līgumattiecības grauj īres tirgus pamatus un 

nenodrošinataisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm.

7) Likumprojekta 2.panta 3.daļa noteic, ka Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumus vai dažādu 

sociālo grupu kopdzīvojamās mājās esošu telpu īres līgumus slēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā. NĪSA un NĪMA 

uzskata, nedzīvojamām telpām pielietotai terminoloģijai būtu jāatbilst Civilliekuma 2112.pantā noteiktājai augļus 

nesošai NOMAi, nevis ĪREi.

Un tā tālāk un tā tālāk – uzskatām, ir acīmredzams, ka Likumprojekts nav nopietni pārdomāts un prasa nopietnu

 visu ieinteresēto subjektu darbību tā pilnveidošanai un sakārtošanai, lai tās atbilstu spēkā esošajiem normatīvajiem

 aktiem.

Augstāk minētās nenoteiktības Likumprojektā var novest un galā rezultātā novedīs pie līdzīgas haosa situācijas, kas 

šobrīd jau izveidotā dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas nozarē, kas mākslīgi un iespējams – 

apzinātas Latvijā vadošas iestādes mājokļu politikas jomā darbības rezultātā rāda

augstus korupcijas riskus, kad likuma burts ir necaurspīdīgs un ir tulkojams divējādi.

Lūdzam Ekonomikas ministriju iesaistīt Likumprojekta apspriešanā, kā arī iepazīstināt ar NĪSA un NĪLA Atzinumu 

visas Latvijā esošas īrnieku biedrības, kā arī attiecīgi informēt NĪSA un NĪLA par minēto biedrību EM iesniegtajiem

 atzinumiem un turpmāko Likumprojekta virzību.

Aicinām konstruktīvai diskusijai arī plašu sabiedrību Likumprojekta izstrādes stādijā, kad vēl iespējams mainīt tā 

būtiskās sastāvdaļas..

Ar cieņu,

NĪSA un NĪLA valdes locekļi

Dr.sc.ing.Raitis Kalniņš

Mg.sc.ing.Svetlana Sokolova

1 Skat. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta (1) Birojs korupcijas novēršanā veic šādas funkcijas: (..) 10) analizē normatīvos aktus un normatīvo aktu projektus, kā arī ierosina izdarīt tajos grozījumus, iesniedz priekšlikumus jaunu normatīvo aktu projektu izstrādāšanai.

2Paziņojums par līdzdalības iespējām likumprojekta izstrādes procesā 4.punkts – Dokumenta mērķgrupas.

3Likumprojekta 1.pants noteic: Šī likuma mērķis ir mājokļa pieejamības veicināšana, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm.

4Likumprojekta 4. panta 1. daļa. 29.pants. Pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas izīrēšana.

5Likumprojekta 13.panta 1.daļa noteic, ka Personai ir tiesības dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā tikai tad, ja tā iemitināta attiecīgajā dzīvojamā telpā šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā.

6Likumprojekta 1.pants noteic: Šī likuma mērķis ir mājokļa pieejamības veicināšana, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp izīrētāja un īrnieka interesēm. 

24.02.2017
FM un VID atbildes uz NĪSA/NĪLA jautājumiem

NĪSA, Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība un NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvieība uzdeva Valsts ieņēmumu dienestam un Finanšu ministrijai sekojošus jautājumus par terminoloģijas “filiāle”, “struktūrvienība”, “saimnieciskās darbības tīmekļvietnē” definīcijām un to noteikšanas skaidri definētajiem kritērijiem, kā arī par NVO tiesībām veikt dzīvojamo telpu pārvaldīšanu un apsaimniekošanu:

1. Lūgums izskaidrot, vai mēs pareizi saprotam, ka nodokļa maksātājam ir izvēles brīvība filiāles vai struktūrvienības reģistrācijā?

Finanšu ministrijas un VID 2017.gada 23.februāra saskaņotā atbilde:

Uzņēmumam atbilstoši veicamajai saimnieciskajai darbībai un tā sasniedzamajam mērķim ir izvēle, kā organizēt savu saimniecisko darbību, tātad, vai tam ir nepieciešama filiāle ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Komerclikuma, un Komerclikumā noteiktais regulējums pieļauj tās reģistrēšanu, vai struktūrvienība, kas ir reģistrējama, izpildoties likumā “Par nodokļiem un nodevām” definētajiem kritērijiem.

2. 2015. gada 22. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr.537 “Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā” (turpmāk - Noteikumi) 4.punkts un 4.2.6. apakšpunkts nosaka, ka “Valsts ieņēmumu dienests nodokļu maksātāju reģistrā reģistrē ...nodokļu maksātāju struktūrvienības (t. sk. tīmekļvietņu struktūrvienības), kas nav filiāles”.Savukārt Noteikumu 7. punkts reglamentē: 7. Nodokļu maksātāju struktūrvienības Valsts ieņēmumu dienestā reģistrē nodokļu maksātājs, kurš izveidojis struktūrvienību (turpmāk – galvenais uzņēmums). Jautājums - kurš uzskatāms par galveno uzņēmumu Noteikumu izpratnē gadījumā, ka tīmekļa vietne ir izvietota vairāku juridisko personu reklāmā, kas iespējams – arī pieslēgta ar vairāku domenu vārdiem?

Finanšu ministrijas un VID saskaņotā atbilde nav saņemta.

3. Lūgums nosaukt skaidrus un caurspīdīgus kritērijus, kas noteic saimniecisko darbību tīmeklī, preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmu vai pasūtījumu sistēmas definīciju, kas liek uzņēmējiem nepieciešamību tīmekļvietni reģistrēt kā struktūrvienību.

Finanšu ministrijas un VID saskaņotā atbilde:

ja ar interneta starpniecību netiek plānots realizēt produkciju vai sniegt pakalpojumus, jo tīmekļa vietni plānots izmantot vienīgi reklāmas nolūkiem, lai sniegtu informāciju, tad šo tīmekļa vietni nav nepieciešams reģistrēt kā savas saimnieciskās darbības struktūrvienību”.

4. Lūdzam FM un VID informēt mūs par NVO – biedrības un/vai nodibinājuma tiesībām veikt dzīvojamo platību pārvaldīšanu un apsaimniekošanu atbilstoši NACE klasifikācijas kodiem 68.20 un/vai 68.32 statūtos noteikto mērķu sasniegšanai četros gadījumos:

  1. NVO pamatdarbības veidā apsaimnieko un pārvalda biedriem vai fonda dalībnieku piederošās dzīvojamās platības;

  2. NVO papilddarbības veidā apsaimnieko un pārvalda biedriem vai fonda dalībnieku piederošās dzīvojamās platības;

  3. NVO pamatdarbības veidā apsaimnieko un pārvalda nebiedriem vai fondā - trešām personām piederošās dzīvojamās platības;

  4. NVO papilddarbības veidā apsaimnieko un pārvalda nebiedriem vai fondā - trešām personām piederošās dzīvojamās platības.

Lūdzam mūs informēt arī par kritērijiem, kas šajā gadījumā noteic NVO pamatdarbības un papildus darbības 

īpatsvara nošķiršanu.

Finanšu ministrijas un VID saskaņotā atbilde:

Biedrību un nodibinājumu tiesības veikt saimniecisko darbību ir noteiktas Biedrību un nodibinājumu likuma 

7.pantā, kas paredz, ka biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko 

darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai 

sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus1. Likumdevējs nav noteicis, pēc kādiem kritērijiem ir nošķirama 

biedrības pamatdarbība no papilddarbības, t.i., normatīvajos aktos nav noteikti kritēriji, kuri nošķirtu biedrības 

vai nodibinājuma pamatdarbību no papilddarbības. Lai izvērtētu saimnieciskās darbības raksturu, nepieciešams 

analizēt visu biedrības vai nodibinājuma darbību kopumā.

Vienlaikus norādām, ka biedrības vai nodibinājuma visi ienākumi ir jāizlieto biedrības vai nodibinājuma statūtos 

noteikto mērķu sasniegšanai.”

1 Biedrību un nodibinājumu likuma 7.panta pirmā daļa

Vai atbilde ir sniegta – lēmt Jums.


08.02.2017
Vai Biedrības (DzĪB) saimnieciskā darbība atbilst likumam?
Finanšu ministrijas atzinums par to, ka Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudes notiek, ņemot vērā katra konkrēta ieredņa viedokli, jo kritēriju – kā atšķirt biedrības, tajā skaitā - Dzīvokļu īpašnieku biedrības (DzĪB) pamatdarbību no papilddarbības NAV.

Biedrību un nodibinājumu tiesības veikt saimniecisko darbību ir noteiktas Biedrību un nodibinājumu likuma 7.pantā, kas noteic, ka biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus. Likumdevējs nav noteicis, pēc kādiem kritērijiem ir nošķirama biedrības pamatdarbība no papilddarbības, t.i., normatīvajos aktos nav noteikti konkrēti kritēriji, kuri nošķirtu biedrības vai nodibinājuma pamatdarbību no papilddarbības. Lai izvērtētu saimnieciskās darbības raksturu, nepieciešams analizēt visu biedrības darbību kopumā.

Vienlaikus norādām, ka biedrības vai nodibinājuma visi ienākumi ir jāizlieto biedrības vai nodibinājuma statūtos noteikto mērķu sasniegšanai.

Pamatojoties uz likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 2.panta otrās daļas 6.punktu biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības nemaksāt uzņēmumu ienākuma nodokli, ja to dibināšanas atklāts vai slēpts mērķis nav peļņas vai kapitāla pieauguma gūšana to biedriem.

Tātad, ja biedrība vai nodibinājums ir izveidots, lai veiktu saimniecisko вarbību, tad Valsts ieņēmumu dienestam, izvērtējot pēc būtības biedrību un nodibinājumu veikto darbību darbību, ir tiesības veikt pasākumus, lai no gūtā ienākuma tiktu nomaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis un tiktu veikta pārreģistrācija uz tādu juridisku formu, kura bez ierobežojumiem var veikt saimniecisko darbību.

Papildus minētajam norādam, ka Saeima 2016.gada 20.decembrī pieņēma likumu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas paredz palielināt sociālās garantijas mikrouzņēmumos nodarbinātajiem, palielinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi, un mainīt mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumu sadalījumu, palielinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu.

Informējam, ka viens no prioritāriem Ministru kabineta rīcības virzieniem tautsaimniecības attīstībai ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana ar mērķi nodrošināt straujāku un sabalansētāku ekonomikas izaugsmi.

Atbilstoši Ministru kabinetā 2016. gada 29. septembrī nolemtajam (rīk. Nr.566, prot. Nr. 48, 52. §), lai nodrošinātu atbalsta pasākumus uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem), Ekonomikas ministrijai uzdots sadarbībā ar Finanšu ministriju, Labklājības ministriju un uzņēmumus pārstāvošajām organizācijām izvērtēt risinājuma variantus uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu (ieņēmumiem) un līdz 2017.gada 1.jūnijam iesniegt Ministru kabinetā tādu normatīvo aktu projektus, kas paredz atbalsta stimulu piemērošanu ar 2018. gada 1. janvāri.

Tādējādi, Ekonomikas ministrija kopīgi ar sadarbības partneriem un atbildīgajām nozaru ministrijām pašlaik izstrādā priekšlikumus jaunam nodokļu regulējumam uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmējiem ar mazu ikgadējo apgrozījumu.

Valsts sekretāres vietnieks

nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos

(paraksts*)

I.Šņucins




*Dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu


06.02.2017
Kam pieder dzīvokļu īpašnieku ieguldījumi mājas remontiem nākotnē?
Kam pieder dzīvokļu īpašnieku ieguldījumi mājas remontiem nākotnē?
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieka pienākumu izpildītāja, Mājokļu politikas departamenta direktora M.Audera atbilde:
"Ekonomikas ministrijas ieskatā naudas maksājumi uzkrājumu fondā pieder katram dzīvokļu īpašniekam atsevišķi atbilstoši iemaksātās naudas apmēram".
03.02.2017
Pārvaldīšanas maksājumi

Kārtība, kādā aprēķināmi maksājumi par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu

Likumprojekts - skat. http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40408336

23.01.2017
GROZĪJUMI DZĪVOKĻA ĪPAŠUMA LIKUMĀ” un MALDINOŠA TERMINOLOĢIJA 'uzkrājumi" И снова - о терминологии.

GROZĪJUMI DZĪVOKĻA ĪPAŠUMA LIKUMĀ” un MALDINOŠA TERMINOLOĢIJA 'uzkrājumi"

Kam pieder nauda, ko dzīvokļu īpašnieki iemaksā pārvaldniekam mājas remontu nākotnē?

И снова - о терминологии — кому принадлежат накопления на ремонты домов в будущем: собственникам квартир или управляющему?

NĪSA/NĪLA lūdza sniegt atbildi arī likumdēvēju - Saimu. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolova kungs atbildēja... ka nav spējīgs sniegt atbildi, jo, lūk, "precizējums "maksājumi uzkrājumu fondā" (likumā) iestrādāts pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma", mūsu vēstuli ar augstāk minētājiem jautājumiem pārsūtija EM. Savukārt EM 2017.gada 20.janvāra vēstulē Nr.63-2-465, sniedz sekojošo viedokli: “Ar Dzīvokļa īpašuma likuma 13.pantā minētajiem naudas maksājumiem uzkrājumu fondā ir domāti dzīvokļu īpašniekiem piederoši līdzekļi, kas izmantojami, atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam (sk. Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta 2.2 daļu). Ievērojot minēto, naudas maksājumi uzkrājumu fondā nevar tikt uzskatīti par pārvaldnieka ieņēmumiem. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka viedokli par šādu maksājumu uzskaiti grāmatvedībā, gadījumos, kad līdzekļu turētājs ir pārvaldnieks, varētu sniegt Finanšu ministrija, kas ir vadošā valsts pārvaldes iestāde grāmatvedības politikas nozarē.

Законодатель - Сейм - не способен ответить на элементарный вопрос - кому принадлежат деньги, которые собственники квартир платят управляющему на ремонты своих многоквартирных домов в будущем. Вопрос NĪSA/NĪLA был переадресован Министерству экономики, представитель которого - директор департамента строительства и жилищной политики Мартиньш Аудерс - внес предложение о внесении обманчивой терминологии в закон. Ответ Минэкономики - деньги принадлежат собственникам квартир (а не управляющему) и соответственно не являются доходами управляющего. Минэкономики, однако, переадресует вопрос Министерству финансов - как учреждению, определяющую политику государства в сфере финансов и бухгалтерского учета. Ждем ответ Минфина. 

Законопроект Dzīvokļa īpašums likuma Grozījumi после 2-го чтения
file:///C:/Users/Svetlana/Documents/NormAkti/Likumprojekti/160613_DzIpLikumprojektsPec2lasijumaPriek%C5%A1likumu%20tabula.html
19.09.2016
Likumprojekts Dzīvokļa īpašums likuma Grozījumi

http://www.plz.lv/?p=75454

STRĪDĪGIE LIKUMPROJEKTA “GROZĪJUMI DZĪVOKĻA ĪPAŠUMA LIKUMĀ” PANTI, KAS PRASA TO APSPRIEŠANU SABIEDRĪBĀ

Datums | 2016/08/11 |

majasRaitis Kalniņš, Dr.Sc.ing., NĪSA, Nekustamā īpašuma speciālistu apvienības valdes priekšsēdētājs un Svetlana Sokolova,Mg.Sc.ing., NĪLA, Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības valdes locekle, iesūtījuši viedokli par vēl 11.Saeimā rosināto un 12.Saeimā skatīto likumprojektu“Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 67/Lp12) un aicina uz tā apspriešanu.

 

1. Otrajā lasījumā atbalstīts likumdevēja piedāvājums papildināt Dzīvokļa īpašuma likuma (turpmāk – Likums) 10.pantu, kas noteic dzīvokļa īpašnieka pienākumus, ar otro daļu šādā redakcijā: “(2) Pienākums norēķināties par šā panta pirmās daļas 2., 3. un 5.punktā norādītajiem maksājumiem attiecībā uz izsoles rezultātā iegūtu dzīvokļa īpašumu dzīvokļa īpašuma ieguvējam ir ar dienu, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par izsoles akta apstiprināšanu.

    Tas nozīmē, ka, sākot no izsoles akta apstiprināšanas dienas dzīvokļa īpašuma ieguvējam būs pienākums segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus Likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

NĪSA un NĪLA piedāvājums – pienākums norēķināties par norādītajiem maksājumiem attiecībā uz izsoles rezultātā iegūtu dzīvokļa īpašumu dzīvokļa īpašuma ieguvējam ir no dienas, kad ieguvējs var sākt rīkoties ar jauniegādāto dzīvokļa īpašumu, –diemžēl netika atbalstīts.

Ņemot vērā esošo praksi, kad izsolē iegādātā īpašuma ieguvējam bieži vien jāizmanto tiesu izpildītāju pakalpojumu ieviešana valdījumā, kas varētu ilgt mēnešiem ilgi, kā arī iespējami tiesu procesi, kas var ilgt 10-12 gadus, pirms īpašuma ieguvējs var sākt īpašumu lietot, biedrības NĪSA un NĪLA  likumdevēja rīcību, uzliekot par pienākumu strīda laika periodā dzīvokļa īpašuma ieguvējam apmaksāt visus minētos maksājumus, uzskata par nesamērīgu slogu īpašuma ieguvējam un izdevīgu tikai vienai strīda pusei – pārvaldniekam.

2. NĪSA un NĪLA ir iebildumi arī pret atbalstīto likumdevēja Grozījumu piedāvājumu papildināt Likuma 16.panta otro daļu ar 2.1punktu šādā redakcijā:

21) atsevišķā īpašuma robežās esošo dzīvojamās mājas kopīpašuma elementu pārbūves un restaurācijas kārtību.” un atbilstoši Likuma 17.panta septītajai daļai, “lai pieņemtu lēmumu, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz divas trešdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem”.

Pirmkārt, Grozījumu redakcija ir pretrunā Likuma 11.panta 2.daļas noteiktajam: Dzīvokļa īpašniekam ir tiesības, ievērojot normatīvo aktu prasības, pārbūvēt atsevišķo īpašumu norobežojošos logus un durvis bez saskaņošanas ar citiem dzīvokļu īpašniekiem, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav lēmusi citādi.

Otrkārt, ņemot vērā, ka Likuma 16.panta otra daļa noteic jautājumus, kas ir tikai kopības kompetencē, bet atsevišķā īpašuma elementu sastāvu noteic Likuma  3.panta otrā daļa, līdz galam nav saprotams, vai tiešam likumdevējs noteic, ka bez LR normatīvajos aktos jau noteiktajiem saskaņojumiem īpašuma pārbūves un restaurācijas gadījumos, dzīvokļa īpašniekam, kurš vēlas nomainīt/restaurēt savā dzīvoklī, piemēram – sildelementu, tādus inženieraprīkojuma elementus, kā duša/vanna, vai logus un durvis, būs tiesības to darīt tikai saņemot kopības piekrišanu, pie tam – ja “par”nobalsos divas trešdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem.

3.pants 2.daļa: Atsevišķā īpašuma elementi ir:

1) telpas vai telpu grupas robežās esošie konstruktīvie slodzi nenesošie, nožogojošie un apdares elementi (tai skaitā iekšējās starpsienas, griestu, grīdu un sienu apdare, durvis);

2) inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem;

3) inženieraprīkojuma elementi (tai skaitā virtuves aprīkojums,ventilācijas ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi;

4) atsevišķo īpašumu norobežojošie logi un durvis.

   Savukārt Būvniecības likuma 1. pants noteic pārbūves un restaurācijas terminoloģiju:

9) būves pārbūve — būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu;

10) būves restaurācija — būvdarbi, kurus veic zinātniski pamatotai būves vai tās daļas atjaunošanai, lietojot oriģinālam atbilstošus materiālus, paņēmienus vai tehnoloģijas.

   Biedrības NĪSA un NĪLA uzskatā, ka lēmuma pieņemšanu tik nopietnā jautājumā, kā būves un to atsevišķo elementu pārbūves un restaurācijas kārtība, nevar uzticēt šajā sfērā nekompetentai un zināmā mērā – bezatbildīgai kopībai, attiecīgi Grozījumi prasa likumdevēja un kompetento ministriju komentārus.

  Aicinām šajā jautājumā speciālistus diskusijai un sadarbībai, lai novērstu trūkumus spēkā esošos  LR normatīvajos aktos.

09.12.2012
Aktualitātes LR normatīvajos aktos

Jaunumi un izmaiņas

normatīvajos aktos nekustamā īpašuma jautājumos.


NĪ PROFESIONĀLAS APVIENĪBAS

MŪSU PARTNIERI
Latvijas Reklāma
www.domfoto.lv
Avīze "Reklāma"
www.reklama.lv
Īpašnieku savienība "Zeme-būve"
KONTAKTI
Adrese: Pulka 3 (2st.), Rīga, LV-1007, Latvija
Tālr.:+371 29105545
Tālr./fakss: +371 67089626
e-mail: nima1sv@yahoo.com
© 2006 Biedrība NĪSA. Visas tiesības aizsargātas.
STATISTIKA
Rambler's Top100
Top.LV